Atveram LEĻĻU KLEITU ATELJĒ!!!!
Re ku , še ku esam atvēruši stūrīti , kur uzpost savas vai mammas, vecāsmammas bērnības lelles!
Man paaugoties Venta atkal nonāca skapja tumšākajā stūrī ,bez savas kleitiņas- plikiņa , kā no Ēdenes dārza (t.s. lasiet- kā no fabrikas konveijera lentes ) nākusi.
Bija pienācis laiks, lelli Ventu atdot mammai visā savā krāšņajā godībā. Lelle tika ne tikai pie krinolīniem, bet pat cakainas vešīņas . Uzposta un ielikta skaistā kārbā ar zīda lenti. Saņemot šo dāvanu- mamma apraudājās. Tā patiešām bija īpaša dāvana.
Stāsta morāle-lai kādu no sirds iepriecinātu, dāvanai nav jānāk pa taisno no veikala plaukta. Tāds nu ir mans stāsts , kā radās doma par leļļu otro dzīvi.
Ja nu ar rokdarbiem esat uz JŪS , tad Labdarības mājas durvis Tev un Tavai lellei vienmēr būs atvērtas.
Mēs to uzposīsim , saposīsim un gods godam varēsiet to uzdāvināt mīļajiem. Vai arī pataupīt saviem bērniem, vai mazbērniem. Bet ja mājās , kādā stūrī mīt 80.,70.,60., vai pat senākas rotaļlietas un skaidri zinat, ka Jums tās tikai aizņem dzīves telpu- priecāsimies, ja tās atdosiet mumms. Mēs uzposīsim un dosim lellēm iespēju nonākt jaunā ģimenē.
Un te nu būs neliels ieskats, kā Pēterītis dabūja savas jaunās štātes :
Pēterītis ir 60.gadu ražojums. Ar rudiem matiņiem , garām skropstām un viņa loceķu- roku un kāju veiklība ir atkarīga no gumijas, kas to visu satur kopā.
Kā jau daudzām lellēm- drēbīdes ir novalkājušās un pazudušas. (Bet šī patiešām ir noslēpumaina mistērija- kur gan pazūd leļļu drēbītes ?).
Tā nu sākam darināt batista krekliņu ar enzetēm un samta biksiņas.
Nu lūk- īstens kundziņš gatavs!
Bet par to , kā lellīte uz kāzām gāja un grāmatiņa pie jauniem vākiem tika- pastāstīšu citu reizi!
Bet rīt- 12:00 GAIDĪSIM LABDARĪBAS MĀJĀ uz Štābiņa radošajām nodarbībām .
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru