trešdiena, 2012. gada 1. augusts

Atveram LEĻĻU KLEITU ATELJĒ!!!!





Re ku , še ku esam atvēruši stūrīti , kur uzpost savas vai mammas, vecāsmammas bērnības lelles!
Savulaik es pati savai mammai uz Ziemmassvētkiem, vēlējos uzdāvināt ko ļoti īpašu. Kaut ko ar lielu pēcgaršu. Un ,tā nu ,atcerējos par skapī mītošo blondo lelli Ventu! Arī manā bērnībā šī lelle dzīvoja skapī ,un es pa kluso ar to rotaļājos. Pienāca diena, kad tā tika oficiāli nodaota manā rīcība. Venta nespēja tā pa īstam izkonkurēt nevienu Bārbiju. Jo ,viņas mati bija mazgājami, veidojami, bizēs pinami, bet nekad tie nezaudēja savu faktūru. Turpretī Ķīnā ražotajām Amerikāņu daiļavām ar matu formu saglabāšanu negāja tik gludi. 

Man paaugoties Venta atkal nonāca skapja tumšākajā stūrī ,bez savas kleitiņas- plikiņa , kā no Ēdenes dārza (t.s. lasiet- kā no fabrikas konveijera lentes ) nākusi.
Bija pienācis laiks, lelli Ventu atdot mammai visā savā krāšņajā godībā. Lelle tika ne tikai pie krinolīniem, bet pat cakainas vešīņas . Uzposta un ielikta skaistā kārbā ar zīda lenti. Saņemot šo dāvanu- mamma apraudājās. Tā patiešām bija īpaša dāvana. 
Stāsta morāle-lai kādu no sirds iepriecinātu, dāvanai nav jānāk pa taisno no veikala plaukta. Tāds nu ir mans stāsts , kā radās doma par leļļu otro dzīvi. 



Ja nu ar rokdarbiem esat uz JŪS , tad Labdarības mājas durvis Tev un Tavai lellei vienmēr būs atvērtas. 



Mēs to uzposīsim , saposīsim un gods godam varēsiet to uzdāvināt  mīļajiem. Vai arī pataupīt saviem bērniem, vai mazbērniem. Bet ja mājās , kādā stūrī mīt 80.,70.,60., vai pat senākas rotaļlietas un skaidri zinat, ka Jums tās tikai aizņem dzīves telpu- priecāsimies, ja tās atdosiet mumms. Mēs uzposīsim un dosim lellēm iespēju nonākt jaunā ģimenē.


Un te nu būs neliels ieskats, kā Pēterītis dabūja savas jaunās štātes :

Pēterītis ir 60.gadu ražojums. Ar rudiem matiņiem , garām skropstām un viņa loceķu- roku un kāju veiklība ir atkarīga no gumijas, kas to visu satur kopā.
Kā jau daudzām lellēm- drēbīdes ir novalkājušās un pazudušas. (Bet šī patiešām ir noslēpumaina mistērija- kur gan pazūd leļļu drēbītes ?).




Tā nu sākam darināt batista krekliņu ar enzetēm un samta biksiņas.

Elegantākam skatam arī žābo:

 Nu lūk- īstens kundziņš gatavs!

Bet par to , kā lellīte uz kāzām gāja un grāmatiņa pie jauniem vākiem tika- pastāstīšu citu reizi!

Bet rīt- 12:00 GAIDĪSIM LABDARĪBAS MĀJĀ uz Štābiņa radošajām nodarbībām .








Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru